Četras esejas par brīvību

Name: Četras esejas par brīvību
Brand: Lasitava
SKU: 9789934811944
Availability: InStock
ISBN: 978-9-934-81194-4

de Jesaja Berlins (auteur)

Maison d'édition : Lasitava

mai 2014

Livre numérique eBook [ePub + Mobi/Kindle + WEB]

Téléchargement après achat

0,00 € (gratuit)

Comment récupérer et lire mon ebook ?

Paiement sécurisé

Résumé

Jesaja Berlins (1909-1997) IR pasaule NAV Tikai visaugstāk vērtētajiem mūslaiku filozofiem, liberālās domas paudējs, Ideju Vēsturnieks ir rīdzenieks dzimis."Cetra Esejas ar brīvību" Berlina Jaunrade ieņem īpašu vietų.Saja Grāmata ietverti Četri sacerējumi, Visi Kas veltīti Brīvības tēmai - tie vairākkārt izdoti atsevišķi Gan Gan Kopēja krājumā, tulkoti Daudzas Valodas;CAS IR darbs, Kuru Autors glāsti uzskatīja by nozīmīgu ložu Ideju paudumu - sarakstīdams plašu kopkrājuma ievadu, Vīna papildināja izvirzīto Brīvības koncepciju ar Jaunu argumentāciju.Lidz ar to, SVARĪGI ARI hronoloģiski tematiski neviengabalaina JA IR Grāmata ar Kuru VAR SACIT, KA TA vistipiskākajā veida reprezentē Berlina Ieguldījumu Politisko Ideju vēstures Politiskās filozofijas Attīstība.Vizas Cetra Esejas tapušas piecdesmitajos gados - Laika,KAD Bija izveidojusies auksta Kara ģeopolitiskā realitāte - "Brivas ar" totalitārās Pasaules konfrontācija turpmākajā perioda Brīvības jēdziena LIBERALI demokrātiskā koncepcija Lielā Mera balstījās UZ Berlina izveidoto paradigmu - ķekars SEVIŠĶI saistībā ar negatīvās pozitīvās Brīvības nošķīrumu analīzi.Tāpēc krājuma Centrālais darbs nenoliedzami IR "Divi Brīvības jēdzieni" Kas ir Radies 1958. Gada nolasīts Ka inaugurācijas lekcija, Berlinam stājoties Sociālās Politiskās teorijas profesora Amatas.

Nav ievadraksta: Jānis Vējš, Brīvības vērtība

Izdevējs: Meltas Sorosa - Latvija

Auteur

Jesaja Berlins (auteur)

Jesaja Berlins (Isaiah Berlin) bija Latvijā dzimis angļu filozofs. Dzimis turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ebreju ģimenē. Sākoties pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene bija spiesta doties uz Pēterburgu. Tur 8 gadus vecais Jesaja 1917. gadā piedzīvoja Krievijas revolūciju. 1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau 1921. gadā izlēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Anglijā. Jesaja beidza Svētā Pāvila skolu un ieguva stipendiju Corpus Christi koledžā Oksfordā, kur studēja klasisko literatūru, valodas un filozofiju. Tūlīt pēc koledžas absolvēšanas Berlins kļuva par filozofijas pasniedzēju New College, bet pēc neilga laika izturēja iestājeksāmenus prestižajā All Souls koledžā Oksfordā. Berlins pievērsās ne tikai zinātniskajam darbam, bet arī aktīvi iesaistījās sociālajā un politiskajā valsts dzīvē. 1930. gados gados viņš spēcīgi ietekmējis Oksfordas filozofiskās domas veidošanos, cieši sadarbojoties ar tā laika draugiem un līdzgaitniekiem — filozofiem Alfredu Aijeru un Džonu Ostinu. Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Berlins sagatavoja iknedēļas politiskos preses aprakstus un ziņojumus Britu Informācijas dienestā un Britu vēstniecībā Ņujorkā. 1946. gadā filozofs devās uz PSRS, kur sastapies ar izciliem tā laika krievu rakstniekiem un mākslas darbiniekiem, t. sk. Sergeju Eizenšteinu, Borisu Pasternaku, Korneju Čukovski un Annu Ahmatovu. Vēlāk atgriezās Oksfordā, un 1950. gadā tika ievēlēts All Souls koledžas Zinātniskajā biedrībā, kas ļāva pilnībā sevi veltīt vēsturiskiem, politiskiem un literāriem pētījumiem. 1956. gadā apprecējās ar Alīnu Holbani. 1957. gadā viņš kļuva Oksfordas All Souls augstskolas sociālās un politiskās teorijas profesoru. 1967. gadā Berlins palīdzēja dibināt Oksfordas Wolfson koledžu un kļuva par tās pirmo prezidentu. No 1974. līdz 1978. gadam ieņēma Britu Akadēmijas prezidenta amatu.