Jesaja Berlins

 Jesaja Berlins (Isaiah Berlin) bija Latvijā dzimis angļu filozofs. Dzimis turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ebreju ģimenē. Sākoties pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene bija spiesta doties uz Pēterburgu. Tur 8 gadus vecais Jesaja 1917. gadā piedzīvoja Krievijas revolūciju. 1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau 1921. gadā izlēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Anglijā. Jesaja beidza Svētā Pāvila skolu un ieguva stipendiju Corpus Christi koledžā Oksfordā, kur studēja klasisko literatūru, valodas un filozofiju. Tūlīt pēc koledžas absolvēšanas Berlins kļuva par filozofijas pasniedzēju New College, bet pēc neilga laika izturēja iestājeksāmenus prestižajā All Souls koledžā Oksfordā. Berlins pievērsās ne tikai zinātniskajam darbam, bet arī aktīvi iesaistījās sociālajā un politiskajā valsts dzīvē. 1930. gados gados viņš spēcīgi ietekmējis Oksfordas filozofiskās domas veidošanos, cieši sadarbojoties ar tā laika draugiem un līdzgaitniekiem — filozofiem Alfredu Aijeru un Džonu Ostinu. Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Berlins sagatavoja iknedēļas politiskos preses aprakstus un ziņojumus Britu Informācijas dienestā un Britu vēstniecībā Ņujorkā. 1946. gadā filozofs devās uz PSRS, kur sastapies ar izciliem tā laika krievu rakstniekiem un mākslas darbiniekiem, t. sk. Sergeju Eizenšteinu, Borisu Pasternaku, Korneju Čukovski un Annu Ahmatovu. Vēlāk atgriezās Oksfordā, un 1950. gadā tika ievēlēts All Souls koledžas Zinātniskajā biedrībā, kas ļāva pilnībā sevi veltīt vēsturiskiem, politiskiem un literāriem pētījumiem. 1956. gadā apprecējās ar Alīnu Holbani. 1957. gadā viņš kļuva Oksfordas All Souls augstskolas sociālās un politiskās teorijas profesoru. 1967. gadā Berlins palīdzēja dibināt Oksfordas Wolfson koledžu un kļuva par tās pirmo prezidentu. No 1974. līdz 1978. gadam ieņēma Britu Akadēmijas prezidenta amatu.